Digitalizācija, domājot zaļi. Raksts laikrakstā Druva
17. augusts, 2022 pl. 7:04,
Nav komentāru
Pakomāts noderēs, iegādājoties produktus paša pircēja iepakojumā
Autors: Jānis Gabrāns
SIA “IEBER.LV” ideja, kurā iecerēts uzstādīt paku skapi, veikt digitālu uzskaiti un
administrēšanu sūtījumu apmaiņai, ieguva atbalstu Cēsu novada pašvaldības izsludinātajā
uzņēmējdarbības ideju grantu konkursā, kurā 34 pieteikumu konkurencē pašvaldības
līdzfinansējumu līdz 3000 eiro saņēma 14 uzņēmēji. Un saņēma arī otru konkursā
pieejamo finansējumu – 1000 eiro, ko projektam ar plašākajām digitālo tehnoloģiju
izmantošanas iecerēm paredzēja Cēsu Digitālais centrs.
Lietu internets
Daļa cēsnieku gan jau zina par beziepakojuma veikalu “IEBER.LV”, kurā, atnākot ar
savu trauku, var iegādāties dažādus pārtikas produktus, arī saimniecības preces, tā
samazinot atkritumus, kas parasti rada preču iepakojums. Veikals darbojas trīs gadus,
izturējis pandēmijas pārbaudījumus, turpinot ne tikai iepriecināt klientus, bet arī
popularizējot zaļās idejas.
“IEBER.LV” īpašniece Agnese Gaidelione stāsta, ka, rakstot pieteikumu grantu
konkursam, īpaša uzmanība pievērsta iecerei izmantot digitālās tehnoloģijas: “Šī papildu
naudas balva bija labs mērķis, kā vārdā piestrādāt, tāpēc jo lielāks prieks, ka mums izdevās
to iegūt!”
Viņa atklāj, ka idejai par šāda paku skapja uzstādīšanu, iedvesmojusi Cēsu Centrālās
bibliotēkas pieredze: “Viņi uzstādīja grāmatu skapi, lai klients laikā, kad bibliotēka slēgta,
var saņemt vēlamo grāmatu. Konsultējāmies ar bibliotēku, noskaidrojām plusus un
mīnusus, ieguvām datus tehniskās specifikācijas sagatavošanai, lai pasūtītu paku skapi sev.
Galvenais pluss, ka tam nevajag pievilkt kabeļus, tā darbību nodrošina lietu internets.”
Rīgas Tehniskās universitātes Cēsu studiju un zinātnes centra mājaslapā lasām: “Lietu
interneta pamatā ir ideja, ka praktiski jebkura elektriski vadāma ierīce, kuru var ieslēgt vai
izslēgt, var tikt savienota ar internetu un/ vai viena ar otru. Šīs ierīces var būt, sākot no
mobilajiem telefoniem, kafijas automātiem, puķupodiem, veļas mazgājamajām mašīnām,
līdz pat lidmašīnu reaktīvajiem dzinējiem un naftas platformām.”
Domājot par klientiem
Paredzēts, ka paku skapi uzstādīs rudenī, to novietos pie ēkas, kurā atrodas veikals. Tajā
būs seši triju lielumu nodalījumi, gluži kā tik zināmajos pakomātos. Ja būs liels
pieprasījums, varēs pielikt klāt papildu moduļus. Tā darbību nodrošinās akumulators, un
paku skapis būs no vandāļiem drošs.
Agnese stāsta: “Ar to gribam nākt pretī mūsu klientiem, lai viņi pēc darba vai brīvdienā
var ne tikai saņemt pasūtījumu, bet, jo īpaši svarīgi, ielikt tukšo taru, lai pēc tam izņemtu
jau uzpildītu. ”
Paku skapja izgatavošanu un uzstādīšanu veiks par līdzekļiem, kas saņemti no
pašvaldības grantu konkursa, Digitālā centra atbalsta un pašu līdzekļiem. Klientam tas būs
maksas pakalpojums, jo paku skapim ir ikdienas uzturēšanas izdevumi, bet maksa būšot
draudzīgāka nekā lielajām pakomātu nodrošinātāju firmām.
“Mūsu vēlme, lai šim paku skapim būtu pielietojums, tāpēc to izmantosim ne tikai mēs,
bet iespēju dosim ikvienam,” stāsta A. Gaidelione. “Ar paku skapja starpniecību savus
klientus varēs sasniegt citi uzņēmumi, arī privātpersonas, kuras viena otrai grib nodot
sūtījumu, bet satikties neļauj atšķirīgs darba laiks. Būsim atvērti sadarbībai, jo svarīgi, lai
paku skapis darbotos, nevis stāvētu dīkā.”
Jautāta par konkursa atbalsta nozīmību, viņa atzīst, ka svarīgs ir saņemtais finansējums,
bet tikpat būtiski, ka konkurss uzņēmēju motivē sasparoties, apdomāt situāciju, iespējamo
attīstību: “Grantu konkursu stāsts nav tik vienkāršs, kā šķie: uzraksti pieteikumu, un nauda
iebirst kontā. Pirmo atbalstu saņēmām, kad vēlējāmies tikai uzsākt šo biznesu.
Pārdzīvojums bija laikā, kad notika ideju prezentācijas žūrijai, jo pirms mums kāds
pretendents izklāstīja tieši tādu pašu ieceri. Tajā brīdī sapratām, vai nu ticam sev par 120
procentiem un atveram veikalu pirmie, vai aizmirstam. Mēs izvēlējāmies pirmo iespēju, un
mums izdevās!”
A. Gaidelione arī norāda, ka ļoti vērtīgi ir kontakti, ko iegūst šādos konkursos, tiekoties
ar citiem pretendentiem, tā var rasties kopīgas biznesa idejas, var atrast sadarbības
partnerus.
Viss vēl priekšā
Šis bija pirmais gads uzņēmējdarbības grantu konkursā, kad Cēsu Digitālais centrs
(CDC) piešķīra specbalvu, taču tā pārstāvis konkursa žūrijā darbojies ari iepriekšējos
gados.
Cēsu Digitālais centrs ir novada pašvaldības dibināts nodibinājums ar mērķi veikt
sabiedriskā labuma darbību: veidot Cēsu novadu par viedo tehnoloģiju centru, pilnveidojot
sabiedrības digitālās zināšanas, ieviešot digitālos rīkus publiskā pārvaldē un piesaistot
informācijas tehnoloģiju uzņēmumus un talantus.
Centra valdes priekšsēdētājs Indriķis Putniņš stāsta, ka ideja par šādu balvu izskanējusi
pērnā gada nogalē, un, izstrādājot grantu konkursa nolikumu, šī pozīcija iekļauta: “Tika
skaidri definēts, pēc kā komisija vadīsies, izvērtējot pretendentus. Vai iespējami plaši
izmantotas informāciju tehnoloģijas, digitālais mārketings, digitālie pārdošanas kanāli,
plānota ražošanas procesu digitalizācija un citi nosacījumi.”
Speciālbalvas saņēmējus izvērtēja īpaša žūrija, kurā bija arī pārstāvis no RTU Cēsu
studiju un zinātnes centra un no Latvijas Informācijas tehnoloģiju klastera un Digitālās
inovācijas centra.
“Žūrija vērtēja tos pieteikumus, kas reāli atbilda kritērijiem, un no iesniegtajiem
projektiem šoreiz tikai daži bija tādi,” stāsta I. Putniņš. “Citi tam varbūt nepievērsa
uzmanību, bet esmu pārliecināts, ka prasībām atbilstošu projektu būs arvien vairāk. Mana
pieredze, strādājot Vecpiebalgas novadā, rāda, ka nepieciešams laiks, lai cilvēki, uzņēmēji
pamanītu šādas iespējas. Kad izsludinājām pirmo Vecpiebalgas pašvaldības grantu
konkursu, nācās gandrīz pierunāt piedalīties un iesniegtie projekti bija ļoti vāji. Ar katru
nākamo gadu pretendentu kļuva vairāk, pieteikumi kvalitatīvāki, un zinu, ka tā būs arī
Cēsu novada konkursā. Gribam vai ne, bet digitalizācijai nevar paiet garām, tā sen kļuvusi
par mūsu ikdienu, un viens no centra izveides mērķiem ir uzlabot iedzīvotāju, uzņēmēju
digitālās prasmes.”
Saskatīt iespējas
Veikals “IEBER.LV” ir izturējis konkurenci un grūtus laikus, bet citviet šāda veida
veikali aizvērti. A. Gaidelione stāsta, ka viņus nemitīgi dzen uz priekšu iespēja paskatīties
uz papildu stariņiem, ko vēl darīt, piedāvāt: “Skatāmie,s kā atbalstīt, uzlabot veikalu, lai
tas kļūtu interesants arvien jauniem klientiem. Digitālās iespējas dod iespēju ikvienam
izmantot mūsu piedāvājumu.”
Uz priekšu virzās arī citi projekti. Viens no tiem ir krāsojamie plakāti bērniem, tie ir
izstrādes stadijā. Pirms laika “IEBER.LV” uzrakstīja pasaku bērniem vecumā no pieciem
līdz deviņiem gadiem par mazajiem solīšiem vides saudzēšanā. To ieskaņoja, talkā nāca
populārais pasaku teicējs Raitis Zapackis.
“Pēc tam radās ideja, ka pasakas tēlus varētu izmantot krāsojamos plakātos, kas
mācītu par zaļo dzīvesveidu, par zero waste piramīdas pieciem soļiem. Uz priekšu virzās
arī bezatkritumu dzīvesveida izziņas maršruta izstrāde, kur jāveic pēdējie saskaņojumi.
Esmu pārliecināta, ka par zaļo dzīvesveidu jāstāsta regulāri, arī visos sociālajos tīklos. Tas,
protams, paņem ļoti daudz laika, bet ir pareizais izaugsmes ceļš. Nevis sēdēt un čīkstēt, ka
valdība slikta un tamlīdzīgi, bet domāt par savu izaugsmi. Vajag meklēt iespēju saskatīt
iespējas,” saka Agnese.
Nav komentāru
Komentēt
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.