Viens marķējums var apliecināt bioloģisko lauksaimniecību, cits – produkta izcelsmi, vēl cits – paaugstinātas kvalitātes prasības vai godīgākus tirdzniecības nosacījumus.
Ja mēs tos neatšķiram, ir viegli pārmaksāt par “zaļu” iespaidu, nevis par reāli pārbaudītu produkta īpašību.
Gudrs pircējs neskatās tikai uz iepakojuma krāsu vai skaistu vārdu. Viņš pajautā: kas šo apgalvojumu ir pārbaudījis?
Kas ir zaļmaldināšana jeb greenwashing?
Zaļmaldināšana ir situācija, kad produkts ar vārdiem, dizainu, simboliem vai reklāmas apgalvojumiem tiek pasniegts kā videi draudzīgāks, nekā to iespējams objektīvi pamatot.
Zaļš iepakojums, lapas attēls vai vārds “natural” pats par sevi vēl nav neatkarīgs apliecinājums produkta ietekmei uz vidi.
Tāpēc, iepērkoties, ir vērts meklēt oficiālus vai neatkarīgi sertificētus marķējumus, kuru lietošanai ir skaidri kritēriji un kontroles sistēma.
1. ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips – “Zaļā lapiņa”
Ja vēlies noskaidrot, vai pārtikas produkts patiešām ir sertificēts kā bioloģisks, viens no svarīgākajiem simboliem ir Eiropas Savienības bioloģiskās lauksaimniecības logotips jeb zaļā lapiņa.
Fasētai bioloģiskajai pārtikai, kas ražota un tirgota Eiropas Savienībā, šis logotips ir obligāts, ja produkts atbilst ES bioloģiskās ražošanas prasībām.
Pārstrādātam produktam ar šo logotipu vismaz 95% lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļu jābūt bioloģiskām.
Blakus logotipam jābūt norādītam arī:
- kontroles institūcijas kodam;
- norādei par lauksaimniecības izejvielu izcelsmi, piemēram, “ES lauksaimniecība” vai “ārpus ES lauksaimniecība”.
Svarīgi: bioloģisks produkts nenozīmē, ka audzēšanā nekad nav izmantots neviens augu aizsardzības līdzeklis. Bioloģiskajā lauksaimniecībā drīkst izmantot tikai noteiktas atļautas vielas un metodes, kas atbilst ES bioloģiskās ražošanas prasībām.
Ko šis marķējums apliecina?
Sertificētu bioloģiskās ražošanas sistēmu.
Ko tas automātiski neapliecina?
Ka produkts ir audzēts Latvijā, ka tam ir mazākais iespējamais CO₂ nospiedums vai ka tas nesatur cukuru, sāli vai taukus.
2. “Latvijas Ekoprodukts” – vietējā bioloģiskā marķējuma zīme
Latvijā uz produktiem iespējams redzēt arī zaļo ābolīti – “Latvijas Ekoprodukts”.
Šo preču zīmi var izmantot bioloģiskās lauku saimniecības un uzņēmumi, kuriem ir spēkā esošs bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts un tiesības izmantot šo preču zīmi.
Tātad arī šeit runa ir par sertificētu bioloģisko ražošanu, nevis tikai par ražotāja pašdeklarāciju, ka produkts ir “zaļš” vai “dabīgs”.
Pircēja mazais solis: ja redzi vārdu BIO vai EKO, meklē arī oficiālo ES bioloģiskās lauksaimniecības logotipu un kontroles institūcijas kodu.
3. Zaļā karotīte – vietējā izcelsme un paaugstināta kvalitāte, bet ne obligāti BIO
Viens no Latvijā pazīstamākajiem pārtikas marķējumiem ir Zaļā karotīte.
Tā ir daļa no Latvijas Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas.
Zaļās norādes produktiem ir noteikti paaugstinātas kvalitātes kritēriji un prasības attiecībā uz izejvielu izcelsmi. Atsevišķām produktu grupām produkts pilnībā iegūts norādītajā valstī vai reģionā, savukārt pārstrādātiem produktiem vismaz 75% noteikto izejvielu jābūt iegūtām norādītajā ES dalībvalstī vai reģionā.
Taču ļoti svarīgi atcerēties:
Zaļā karotīte nenozīmē to pašu, ko ES bioloģiskās lauksaimniecības zaļā lapiņa.
Produkts var būt vietējs un atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām, taču nebūt sertificēts kā bioloģisks.
4. Bordo karotīte – kur notikusi produkta pārstrāde?
Latvijas Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmā sastopama arī Bordo karotīte.
Ar to marķē produktus, kas atbilst paaugstinātas kvalitātes kritērijiem un kuru pilns pārstrādes cikls notiek norādītajā ES dalībvalstī vai reģionā, piemēram, Latvijā.
Arī šeit būtiski nošķirt:
“ražots vai pārstrādāts Latvijā” nav sinonīms vārdam “bioloģisks”.
5. Fairtrade – godīgāka tirdzniecība, nevis automātiski bioloģisks produkts
Uz kafijas, kakao, šokolādes, tējas, banāniem un citiem produktiem varam sastapt Fairtrade marķējumu.
Tā galvenais fokuss ir taisnīgāki tirdzniecības nosacījumi, ražotāju un strādājošo tiesības un noteiktas vides prasības.
Fairtrade standarti regulē arī agroķīmisko vielu izmantošanu un ietver vides aizsardzības prasības.
Taču:
Fairtrade nenozīmē automātiski BIO.
Viens produkts var būt gan Fairtrade, gan bioloģiski sertificēts, taču tie ir divi dažādi kritēriju kopumi.
6. MSC – ko nozīmē zilā zivtiņa?
Pērkot savvaļā zvejotas zivis un jūras produktus, vari sastapt MSC – Marine Stewardship Council zilo marķējumu.
Tas norāda, ka produkts nāk no zvejniecības, kas neatkarīgi sertificēta atbilstoši MSC vides standartam, un piegādes ķēdē sertificētais produkts ir izsekojams.
Taču MSC marķējums fokusējas uz zvejas ietekmi uz zivju resursiem un jūras ekosistēmām.
Tas neapliecina visu produkta dzīves ciklu, piemēram, iepakojuma materiālu vai gala produkta oglekļa pēdu.
Arī šis ir labs piemērs, kāpēc jāzina: ko konkrētais marķējums apliecina un ko tas neapliecina.
Vai EU Ecolabel jeb “Eiropas puķīte” attiecas uz pārtiku?
Šeit ir viena ļoti svarīga atšķirība.
ES ekomarķējums jeb EU Ecolabel nav pārtikas bioloģiskās sertifikācijas zīme.
To varam sastapt, piemēram, uz tīrīšanas līdzekļiem, papīra izstrādājumiem, tekstilizstrādājumiem un citām preču un pakalpojumu grupām.
Eiropas Komisija pašlaik nav ieviesusi EU Ecolabel kritērijus pārtikas un dzīvnieku barības produktiem.
Tāpēc pārtikas nodaļā nevajag sajaukt:
- ES bioloģiskās lauksaimniecības zaļo lapiņu – pārtikas BIO sertifikācijai;
- EU Ecolabel jeb Eiropas puķīti – citu preču un pakalpojumu vides kritērijiem.
Ko nozīmē vārdi “dabīgs”, “zaļš” un “vietējais”?
Tieši šeit sākas viena no lielākajām pircēju kļūdām.
Uz iepakojuma redzam:
- “dabīgs”;
- “zaļš”;
- “tradicionāls”;
- “lauku”;
- “vietējais”;
- zaļas lapas vai dabas attēlus.
Taču vizuālais iespaids nav tas pats, kas neatkarīga sertifikācija.
Produkts var būt ražots Latvijā, bet tā galvenās izejvielas var būt importētas.
Produkts var būt dabiskas krāsas iepakojumā, bet nebūt bioloģiski sertificēts.
Produkts var būt dārgāks un izmantot vārdus par ilgtspēju, taču tas vēl nenozīmē, ka par šo piemaksu saņemam neatkarīgi pārbaudītu vides ieguvumu.
3 jautājumi, ko uzdot sev pirms “zaļā” produkta iegādes
1. Kas šo apgalvojumu ir pārbaudījis?
Vai redzu neatkarīgas sertifikācijas zīmi, vai tikai ražotāja veidotu simbolu?
2. Ko tieši marķējums apliecina?
Bioloģisko lauksaimniecību? Vietējo izcelsmi? Godīgo tirdzniecību? Ilgtspējīgāku zveju? Paaugstinātu kvalitāti?
3. Vai es maksāju par pārbaudāmu īpašību vai par mārketingu?
Salīdzini ne tikai cenu un iepakojumu. Paskaties sastāvu, izcelsmi, sertifikāciju un to, kas Tev konkrētajā pirkumā ir svarīgākais.
Īsā pircēja špikerīša tabula
| Marķējums | Ko tas galvenokārt apliecina? | Vai tas automātiski nozīmē BIO? |
|---|---|---|
| ES Zaļā lapiņa | Sertificēta bioloģiskā ražošana | Jā |
| Latvijas Ekoprodukts | Bioloģiski sertificēta Latvijas saimniecība vai uzņēmums ar zīmes lietošanas tiesībām | Jā, ja produkts atbilst sertifikācijas nosacījumiem |
| Zaļā karotīte | Paaugstināta kvalitāte un noteiktas vietējās izcelsmes prasības | Nē |
| Bordo karotīte | Paaugstināta kvalitāte un pilns pārstrādes cikls norādītajā valstī vai reģionā | Nē |
| Fairtrade | Godīgāki tirdzniecības nosacījumi un noteiktas sociālās un vides prasības | Nē |
| MSC | Sertificēta, videi atbildīgāka savvaļas zvejniecība un izsekojamība | Nē |
Kā nepārmaksāt par “zaļo”?
Ilgtspējīga izvēle nav obligāti dārgākais produkts plauktā.
Tā ir informēta izvēle.
Reizēm svarīgākais būs bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts. Citreiz – Latvijas izcelsme. Citreiz – īsāks sastāvs, mazāks iepakojums, sezonalitāte vai iespēja produktu nopirkt tieši tik daudz, cik nepieciešams.
Tāpēc ilgtspējīga iepirkšanās sākas nevis ar jautājumu:
“Kurš produkts izskatās viszaļākais?”
bet gan:
“Kāda produkta īpašība man ir svarīga, un kā es varu pārbaudīt, ka par to tiešām maksāju?”
Izbraukumu meistardarbnīca “Kā nepārmaksāt par zaļo – gudra izvēle veikalā”
Ja vēlaties šo tēmu apgūt praktiski kopā ar savu uzņēmuma kolektīvu, pašvaldības, senioru skolas, biedrības vai kopienas grupu, aiciniet ciemos IEBER.LV izbraukumu meistardarbnīcu “Kā nepārmaksāt par zaļo – gudra izvēle veikalā”.
Meistardarbnīcā ne tikai klausāmies, bet izzinām un pielietojam:
- kā atšķirt sertificētu marķējumu no mārketinga simbola;
- kā lasīt pārtikas produkta etiķeti;
- kā atšķirt BIO, vietējo un paaugstinātas kvalitātes produktu;
- kā pamanīt zaļmaldināšanas riskus;
- kā salīdzināt divus līdzīgus produktus;
- kā nepārmaksāt tikai par “zaļu” iepakojumu;
- kā izvēlēties produktu atbilstoši savām vērtībām un budžetam.
Meistardarbnīcas organizējam grupām no 7 dalībniekiem.
Ja Tavā uzņēmumā, skolā, pašvaldībā vai kopienā nepieciešama praktiska nodarbība par gudrāku un ilgtspējīgāku iepirkšanos, sazinies ar IEBER.LV.
Izzinām. Salīdzinām. Pārbaudām. Un tikai tad izvēlamies.
Praktiskais izaicinājums nākamajam veikala apmeklējumam
Izvēlies divus līdzīgus produktus un nepērc tos uzreiz.
Vispirms salīdzini:
- produkta sastāvu;
- izcelsmes valsti;
- sertifikācijas zīmes;
- cenu par kilogramu vai litru;
- iepakojuma daudzumu;
- to, ko konkrētais marķējums patiesībā apliecina.
Tikai pēc tam izvēlies.
Tas ir viens no mazajiem soļiem, kā nepārmaksāt par “zaļo” un vienlaikus pieņemt pārdomātāku pirkuma lēmumu.